Man nepatīk svētdienas. Viena doma par to, ka rīt ir jāceļas septiņos no rīta, un jādodas kaut kur šajā aukstumā… Vienīgais, kam ir kāda nozīme šai dienā ir vanna. Vannas peldes ir rituāls, ka viss šajā vakarā, kas attiecas uz “spalviņu spodrināšanu”…;o)… Putas, smaržojošas eļļas lodītes – totāls intīms relax… Tāds sievišķīgi maigs atslābināšanas process… Bet šī stunda ir noburta… Vienalga, vai TAS notiek no rīta, vai vakara… atskan telefona zvans…
Šī svētdiena praktiski ne ar ko neatšķīrās no iepriekšējām… Paldies, ka vēl nebija pienācis šampūna un dušas gēla laiks … tai brīdī, kad kārtējo reizi sapratu mirkļa bezcerīgumu.
Paceļot klausuli sapratu – Eiropa ir klāt. Tai pusē klausules skanēja Anglijas radu balsis… Sapratu, tas prasīs savas 20 minūtes. Āda bija mitra, mati arī, pa rokai nebija nekā ko uzmest drebošiem pleciem.
Pirmajās minūtēs uzzināju, ka Anglijā ir palicis vēss –2 ; -3 grādi. Piekritu, ka tas ir nepietīkami ( un es zināju par ko runāju!). Tad apcerētas pēdējās Daugavas Vanagu aktualitātes, kas bija nemazāk saistoši. Kad sekoja jautājums – vai tiešām Latvijā ir vēsi un ap –27 grādiem, atbildēju, ka gluži –27 vairs nav, bet pret “vēsi “ neko neiebildu.
Āda jau bija sausa un manas domas lidinājās kaut kur virs vannas ūdens, kas neglābjami dzisa… Tad sekoja stāsts par veselību un putnu gripas briesmām, no kuras īpaši jāsargās. Apsolījos darīt visu kas ir manos spēkos un padomāju, ja šis jautājums skanētu kaut kur pēc pāris dienām , man būtu ko pastāstīt par savu veselību…
…kad atgriezos vannas istabā… nu ja…protams ;o(
Liekas manai piesardzīgai attieksmei attiecībā pret sakariem ar Eiropu bija zināms pamats…
P.S. Kārtējo reizi nosolījos aiznest remontā radiotelefonu, kurš jau mēnesi drausmīgi “vēkšķ”, kad to noceļ no statīva. Atzīšos godīgi, ka man ir drausmīgas aizdomas, ka vienkārši būšu ko nelāgu nospiedusi un par mani smiesies visi servisa veči …;o( |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}