Par tiem mufiniem, ļoti labi atceros, viena paplāte bij ar 6 mufinu formām, tā kā mīkla bija palikusi pāri, tā ielikās kaut kādā nestandarta formā un līdz ar to, tas lielākais cepiejiens kaut kā izkrita no konteksts. lai nebojātu kopējo harmoniju jams tika izlietots uzreiz, tāpēc gruti noteikt cik tur bija kaloriju un lai nestresotu lieki, tika notiesāti vēl četri mafīni, jo to forma neizkatijās ideāla, garozīņa vietām bija nolipusi, līdz ar to tie arī tika norakstīti. Pēdējie divi, kurus notiesāju pie rīta kafijas patiešām bija ideāli, bet tā kā vēl īsti nebiju pamodusies to kaloriju skaits bija un palika mīkla 'o(...
Būtībā jau visas ar veselību saistītas lietas izraisa manī dzīvu interesi. Es pat teiktu, ka teorētiski esmu gatava. Pusgadu atpakaļ nopirku kaut kādu grāmatu par pilates ar disku. Un lepojos ar to. Disku noskatijos. Patika. Princips vienkāršs - 15 minūtes diena guli uz grīdas un kustini kājas visādos leņķos. Sapratu, ka tas ir tas, ko grib organisms - izkustināt muskuļu grupas ( vai to, kas no tādām ir atlicis). Man kauns, protams, organisms palika gribot, jo pusgada laikā es neatradu 15 minūtes, lai nogultos uz grīdas! Bet grāmata joprojām tepat, rokas stiepienā uz galda( gribās tomēr atstāt organismam kādu cerību. Nesen lasīju internetā kaut kādu figņu no jogas, liekas saucās vipossana. Tur nav neko jākustina. Vienkārši jāmeditē. Atslēdzies no visa. Sēdi visu dienu lotosa pozā, ķer ar smadzenēm enerģiju un skenē visus savus iekšējos orgānus sākot ar kreisās kājas īkšķi. Princips likās daudzološs, tu pieslēdz to enerģijas staru konkrētam orgānam, noskenē, novērtē viņa stāvokli, piepilda ar kosmosa enerģiju līdz iestājās iekšēja harmonija... Vienā vārdā, manam organismam vienmēr ir cerība, laba teoretiska bāze. vienkārši man liekas, ka viņam ir slikta atmiņa un sakāpināts pašaizsargāšanas instinkts. Organismam nav paveicies ar smadzenēm ;o))
|