Ap pusdienas laiku pēkšņi bija nosprādzis kartridžs, aizjozu uz darbnīcu, nu, protams -uz lapeles rakstīts "4.,5.,6.maijs - Brīvs. Lai jums Jauka Atpūta!". Par to "spaida kārta atpūtu" - Paldies, protams... Tad beidzot piezvanīja tie, kurus jau gaidīju mēnesi, lai brīdinātu, ka kavēs vēl pusstundu... Domāja, ka pietiks ar piecām minūtēm akta parakstīšanai, noturēju šos ar jautājumiem 2.5 stundas (a nafig man tos papīrus lasīt, lai stāsta sievietei saprotamā valodā). Un tad piezvanīja kāda balss un klusi klausulē iečukstēja,- "Labvakar, eņģel...". Atbildēju,- Jūs noteikti esat kļūdījies!... Teica, ka nē un vēl dažus patīkamus vārdus. Kad noliku klausuli, domāju, ka noteikti vairs sen neesmu eņģelis un par to, ka šis ir nokavējis vairāk par visiem.
Jā... par kartridžu. mēģināju sazvanīt dažas paziņas, viena nebija mājā, citai bija par maz tintes printerī lai apmierināt manas vēlmes. Nīgri pavēros printerī, tad atcerojos vecos labos laikus, izvilku kartridžu, kārtīgi sakratīju .... un atrisināju savu problēmu! Pašreiz jūtos gandrīz laimīga un nav izslēgts, ka tas vecis, nosaucot mani par eņģeli nemaz daudz nebija kļūdījies. Gribās pat kaut ko labu izdarīt... cilvēcēi. Parasti tas ātri pāriet |