| Nu ja... visvairāk kas mani sāk tracināt, ka katram mēnesim ir sākums. Tik tu cilvēk ievelc elpu, ka šis atkal sācies. Un man jau ir apnicis skaitīt svešu naudu, es, protams, skaitītu savu ar lielāku entuziasmu, bet tur pēdējā laikā nav īpaši kur ieskrieties. Un līdz ar to visu vēl tā jezga ap jumtu un kāpšana uz tā. Tad, kad biju nolēmusi, ka vairs neviens mani nepierunās vēl reizi ievērtēt tā īpašības, kolektīvs vienojās, ka tomēr vēlās uzspodrināt šama ārējo tēlu, un man tai sakarā jāizdomā, kur mēs dabūsīm tos dažus tūkstošus kas pietrūkst lai apmierināt vispieticīgākas izpildītāju vēlmes. Un rīt, jābūt skaidram, kur tas čungurs aprakts un cik tajā jābūt iekšā, lai apmierinātu ābas puses. Pašreiz visreālākas idejas, paņemt kādu šaujamo un pierunāt kādu ziedot sabiedrības labā, kas nav iespējams divu pietiekami svarīgu apstākļu dēļ - man nav šaujama un es nekad tādu neesmu rokā tūrējusi; protams, var vienkārši iziet ielās un liekot lietā šarmu un pieredzi līdz gada beigām sagrabināt sabiedrības labā bikucīt no skanošā. Kas atkal nerādās reāli pilsētiņā, kur palikuši tikai pensionāri un bomži, kas protams ir spējīgi novērtēt šarmu, bet diez vai var atļauties par to maksāt. Ķaut kā tā... |
