Ak, vai!:(
Tas ir šausmīgi, un es tiešām nezinu neko šausmīgāku par mīļas būtnes - vienalga, cilvēka vai dzīvnieciņu - slimību, jo īpaši jau tādu. Varbūt ar cilvēku pat ir drusku vieglāk, jo viņš pats spēj racionāli domāt, bet dzīvnieciņa gadījumā viss pārdomu smagums ir uzvelts cilvēkam.
Turies! Vienīgais, ko Tu vari - padarīt pēc iespējas jaukāku katru no viņa atlikušajām dienām. Tas šobrīd ir vājš mierinājums, bet vismaz skaidrs, ka tas mūžiņš, kas viņam atvēlēts, ir (un būs) ļoti mīļota un lolota kaķīša mūžs.
Lai Tev pietiek spēka! |