| Kamēr baudīju karstas vannas priekus mammucis piezvanīja divas reizes. Viņa nekļūdīgi jūt to momentu, kad esmu nepieejama, ar saziepētu galvu, nolaistām biksēm, kasu špakteli no sienas, tikko iesnaudusies vai citādā veidā nepieejama, viņa vienkārši zvana lai izstāstītu, kāds ārā laiks, ko teica kaimiņiene un ko viņa domā par māsas ikdienas aktivitātēm... Vienā vārdā, tieši šodien nolēmu lauzt tradīcijas un neskriet ar saziepētu galvu pēc telefona klausules. Pēc vannas uznāca iekāriens mesties diendusā, ne jau tā kā īpaši gribējās jo veselīgi, vienkārši patika pati doma, ka es to varu tieši tad, kad visi pārējie cīnās ar krīzes pārvarēšanu. Gultā bija labi. Galvā kuļājās jaukas domas, ka tieši tādi vārguļi un nīkuļi izdzīvos jo netērē lieki enerģiju, kamēr tie pārējie kas bizo pa pasauli dabūs galu. Doma par vārguļu un nīkuļu izdzīvošanas izredzēm veda pie secinājuma par nācijas degradāciju un ... un tad es nedaudz aizmigu. Tad atnāca kaķis un uzbļāva... un viņam uz to bija tiesības. Mammucis vairs nepārzvanīja. Darba diena turpinājās ... |