| Tāda haotiska diena... Pamodos ap desmitiem, kā vienmēr no cieša kaķa skatiena. Skatiens pieprasīja brokastis. Aizvilkos uz virtuvi un sapratu, ka tas beņķis(paliekas no kādreiz nomainīta biroja krēsla), tur galīgi neiederās, tātad jāved uz garažu. Pēc garažas jumta nomaiņas viss šai mājā tiek stiepts uz garažu! Iestūmu to nabagu salonā -palika skaidrs, ka vest vienu beņķi ir ekonomiski nelietderīgi. Atlikušo tukšumu papildināju ar visādām grabažām no pagraba, tai skaitā divām skaitļošanas mašīnām kas strādā no kontakta, pilnu tīklu ar veciem Dadža kalendariem un pārējo drazu ar vestures elpas piesitienu. Atpakaļceļā atcerējos, ka pēc stundas man ir randiņš ar zobu ārstu un tas parasti sālīti izmaksā. Iebraucu Superneto stāvlaukumā ar mēŗķi iztukšot vietējas nozīmes bankomātu. Kad atgriezos Ķirsis bija no savas vietas pazudis. Tai nozīmē, ka nebija tur kur atstāts, kas uzjautrināja visus pie stūres sēdošos šoferīšus. Izrādās es to savu brīnumu atstāju uz neitrālās un tas stulbais stāvlaukums nemaz nebija tik līdzens, kā izskatijās. Paldies Dievam biju stāvlaukumā iebraukusi līkumā un tāpēc Ķirsis noripoja tai pašā likumā atpakaļ gaitā. Paldies arī, ka neviens nebija atstājis savu autiņu aizmugurējā rindā, jo spriežot pēc trajektorijas, Ķirsis šķērsoja arī to. Būtībā, ja stūre stāvētu taisni, Ķirsis būtu iebraucis Rātsupītē, kas atrodās 3.5 metru dziļa grāvjī taipus stāvlaukuma. Un tas vis nedēļu pirms tehniskās skates ;o( Kāmēr vēl nekas cits ar mani nebija noticis aizšāvu pie zobuārsta, atvēru muti, tur man kaut ko iešpricēja un kad muti aizvēru - pieprasīja 15 lašus. Sapratu, ka jātinās. Mājās nedaudz pagaidīju brīdi, kad mute paliks lietojama un zvanīju darba devējam Nr.2, kurš jau no mēneša sākuma sola atvest savus grāmatvedības dokumentus. Noskaidrojās, ka tas termiņš atkal tiek pārcelts uz nedēļu. Nu Dievs ar viņiem. Tā kā attiecībā uz darba devēju Nr.1 tādu problēmu nekad nav - atkal esmu brīvā lidojumā. Man sāk patīkt tas darba režīms ;o) |