Vakar gandrīz nopirku plauktu. Dokumentiem. Tādu inčīgu. Likās jauks. Līdz brīdim, kad man paziņoja, ka skapja transportēšana man izmaksās 1/3 daļu viņa vērtības. Tas būtu – 10 minūšu brauciens līdz manai mājai 5 laši un stiepšana uz ceturto stāvu – 5 laši par katru stāvu. Nojūgušies laikam. Paziņoju, ka ar tādām transportēšanas izmaksām viņi to skapi var paturēt sev un lepnā aizvainojumā aizbraucu. Sieviete, kurai laupīja šopinga priekus ir praktiski neprognozējama, tāpēc miera nebija un pa ceļam iebraucu kādā „mazlietotu mēbeļu” tirgotavā. Pati nesapratu, ko es tur meklēju, pie tam visādas tādas vecas mēbeles, kurām ir iepriekšēju saimnieku aura, mani nespēj iekārdināt principā. Ienācu bodē un paliku ar atvērtu muti... visāda veida 19 gadsimta kumodes, grāmatu plaukti, biroji, patiešām neslikta kvalitātē. Tāds antikvariāts, ka cepuri nost. Paldies, Dievam, manā dzīvoklī nekam tādam vietas nebija un tad es ieraudzīju to šķīvi. Nu ja tur bez mēbelēm bija arī visādi citādi saimniecības ļoriņi. Vienā vārdā, man viņu pārdeva par piecīti, jo līdz tam es biju izkratījusi savu aizvainojumu vientuļai pārdevējai. Protams, cenu man atlaida, es iedvešu uzticību.
Vispār, jau es neesmu dulls uz traukiem, bet tas bija apgleznots porcelāna brīnums, autora darbs, par ko liecināja šķīvja aizmugure. Un tas viss prieks par piecīti! Mājās ielīdu internetā, lai kaut ko tuvāk uzzinātu par autoru – von Hans Grab, trauku sērija „Wilde Schōnheiten” – biju uz pakaļas vidēja cena šķīvim bija 35 eiro! Šopings bija Izdevies! Vienīgais, tagad gribās vēl pārīti no tās sērijas, tāpat vien – komplektam.
Šķīvi var paskatīties te:
http://www.amazon.co.uk/Furstenberg-Hochmoor-Hans-Grass-plate/dp/B0028S4SCI |