| Tāda juceklīga diena... Dīvaini pierast, ka piektdienās vairs nav jāiet uz darbu, vēl nezinu, vai man tas patiks. Nu to varēs tikai pēc algas dienas saprast. Kaut gan kāda jēga darbadienai, ja kompis ir nojūdzies, admīns rakņājās ka duls pa tām iekšām un galā noguris atmeta ar roku - turpināsīm pirmdienā. Pēc darba ieskrēju krāsu bodē, paņēmu temperas krāsu komplektu rāmju krāsošanai un vēl kādas trīs elļas, no kurām nevarēju atteikties... Tad bija studija, darbiņus izstādēi paņēma uzreiz, kādas trīs stundas cakināju vīnogas ar persikiem dienas gaismas apgaismojumā, līdz G. pienāca un pateica - viss, šo arī uz izstādi. Vispār jauks gabaliņš sanāca, kādreiz ielikšu bilžuku. Līdz ar to, ka tie persiki izrādījās OK, pasūtīju rāmi un atvilkos mājās. Košaks, noilgojies, kā traks, naturāli kāpj augumā un tinās gar stilbiem... Rīt sarunāju ābeļu dārzu plenēram, jādobeidz pagājušā gada ziedošie zari... Tas tā kā arī būtu viss. JĀ... UN ceriņi!!! Man taču vairs nav ceriņu - pusgadu atpakaļ atdāvināti ...Jāķer mirklis , kamēr pieejami Nu darba pāri galvai ... |