Vispirms ar skumjām paziņoju, ka tai teļa gaļai ar lietošanas termiņu „līdz 14.aprīlīm”, un kurai bija jābūt par naglu manai vakardienas biešu zupā, tautas valodā ir saukta par boršču, īstenībā bija jābūt kautai vismaz savus 15 gadus atpakaļ! Un man būtu jāsūdz šī zemnieku saimniecība dzīvnieku aizsardzības biedrībai par liellopa mocīšanu, jo spriežot pēc visa, nabaga „teļš” visu šo laiku turēts badā un nokauts aiz līdzjūtības!
Nu kas šodien, šodien bija mana frizētavas diena, nu tai ziņā, ka es ļaujos visam ko viņa (friziere)grib ar mani darīt. Kaut gan joprojām nevaru saprast, kotur ar to galvu var darīt 2 stundas. Šoreiz viņa ietina katru atsevišķu matu šķipsnu follijā, iesmērēja kaut kādu drazu un lika gaidīt .Tās pāris stundu, laiski šķirstīju kādu pavecu jubilejas žurnālu, un dzēru kafiju. Aiz loga pa ielu vairākas reizes nobrauca policijas autiņi... Droši vien gaidīja uz mani, kālab tad šie vēl tērētu to valsts piešķirto degvielas mazumiņu, tāpēc maskēšanas nolūkos ļāvos, lai friziere man uzkasa pakaļu un nogriež ausis. Žurnālā bija intervija ar Iltneri, kur viņa stāstīja kāda bulciņa esot bijusi bērnība, bet tagad viņas gastronomiskās izvirtības kalngals ir siermaizīte svinīgajos pasākumos. Siermaizīte mani padarīja domīgu... bet tā kā līdz svinīgiem pasākumiem vēl kaut kā bija jānodzīvo, sapratu, ka esmu nolemta pusdienā un vakariņām un nevienu vien reizi... A jā, par ko runājām frizētavā- kāds iekš TV paziņoja, ka lauku teritorijās tautu potēs pret ērcēm pa brīvu, un tas mani padarija skumju. Jo tā ir vienmēr, ka šai valstī kādam pa brīvu, tad es vienmēr esmu ārpus saraksta , arī šoreiz, kad mana pote esot aktīva līdz nākošā gada pavasarim. Netaisnība! Un tieši tagad, kad dzīvokļu vērtība krīt a ērču potes vērtība aug! ( no Ls 6 līdz Ls20,00) Dzīve vispār nav taisnīga teiksim, tu iepotē to ķīmiju organismā un pēc tam izrādās , ka tu neesi nevienas ērces gaumē... nauda vējā. Mierināja tas, ka kopā ar frizierīti nevarējām izšķirties- es uzstāju, ka Valmiera ir lauki, viņa uzstāja, ka province! A tā kā province nav lauki, nekas te tāpat pa brīvu nenotiks. Palika skumji un pēc frizētavas aizbraucu uz vietējo bodi, lai mazinātu to sāpi. Tas, ko es nopirku pusdienām Iltneri noteikti padarītu zaļu... kaut gan faktiski pie vainas nebija viņas siera maizīte, bet gan tā vecā govs, kura vakar sabojāja manu biešu zupu. |