Tāda dīvaina diena... vispirms, neskatot uz brīdinājumu par Pavasara iestāšanos’, Ķirsis rīta cēlienā turpina mani pārsteigt ar aizsalušām durvīm... Beigās, atmetu ar roku – nāfig! Mana mašīna, - kā gribu tā lietoju, gribu , kāpju pa priekšējām durvīm, gribu pa pakaļu un ar lepni paceltu galvu spiedu gāzi! Ķirsis jutās vīlies un jau pusdienas laikā ielaida mani, kā kārtīgai mašīnai pieklājās... Nu nekas, cik tur līdz tiem +15 grādiem ir palicis – nedēļa – jāsāk spodrināt basanoškas! Pusdienas laikā, apciemoju zobu ārstu, rezultātā man pašreiz pilna mute zobu... pat kaut kā neērti... tāpēc, pirmais, ko darīju , skrēju tos iemēģināt... Kaut gan, var gadīties, ka krīzes apstākļos zobi nemaz nav pirmās nepieciešamības aprīkojums... vot i domāju – vai tā nebija tāda pārsteidzīga ekstra... Cik saprotu, tagad, kad jau 9,... cik tur % ir bezdarbnieki, tas būtu, laikam katrs desmitais, ēšana būs lieka greznība... Bet es mīlu šo valsti – tāpat, ka viņa mani, cik saprotu, tagad visus atlaidīs un maksās bezdarbnieku pabalstu, tas kaut kādā mistiskā veidā stabilizēšot ekonomiku. Tad, kad tie 100 gudrie jutīsies pietiekoši stabili, tad droši vien atklās to lielo valsts noslēpumu – kādus saimnieciskās darbības virzienus uzskata par prioritātēm... Nu un tad visu to bezdarbnieku masu virzīs uz jamo uzplaukumu... Es personīgi esmu pašreiz uztvērusi trīs virzienus – Jaunās lidostas celšanu, kas nevienam neko neizmaksāšot( tādēļ uzskatāma par kārtējo gaisa pili) , tad nākošai gadsimta projekts būtu Šlesera jaunās mājas būvniecība un tad beigās māju siltināšana. Pēdējais man liekas vairāk daudzsološs, ja pieņem , ka tautai tāpat nebūs ar ko maksāt par apkuri, vismaz vējš nepūtīs cauri ... Tai pašā laikā ja siltinās spaidu kārtā, tad tiem iedzīvotājiem tāpat par to būs visu dzīvi jāmaksā un vairākās paaudzēs ... Nu ja... jebkurā gadījumā būs jautri.
Un vēl... katru reizi, kad es dzirdu šo mobilo telefonu reklāmu, nu to, kad vīrs blenž uz divām dāmām un priecājās par to, cik taupīgs ir viņa sievuks, kas regulāri apmainās ar draudzenes drēbēm... jo tas esot baigais atspaids krīzes situācijai, - kad es viņu , to reklāmu redzu, manī virmo dīvainas izjūtas, vispirms nevaru iedomāties sevi uzvelkot svešas drēbes, kaut kā liekas ... fuj... Bet ja nu valsts tā vēlās, tad arī man godīgi sakot nav nekā, ko piedāvāt ... Vienā vārdā, daru jums zināmu, ka ar mani šai jautājumā varat nerēķinātie! Vot...es brīdināju!!!! |