Pievienojos vairākumam, esmu krīzē līdz ausīm... nu tai tur, ko sauc par „kризис cреднего возраста”... Nekas vairs nesaista, visu zinu, visu esmu lasījusi, visu esmu redzējusi... nekas vairs nenotiek, viss tikai atkārtojas... Kašmars ne dzīve... Solīju sev ar Jauno gadu sākt jaunu dzīvi un jau no rīta par to aizmirsu. Nu labi, neaizmirsu... vienkārši bija slinkums iespringt...
Kaut gan rītam nebija ne vainas, Pavēros logā- ārprāts, visai pasaulei pāri sniega kārta. Pāris minūtes ķēru kaifu no smukuma, tad ieraudzīju kādu braucamo un palika skumji... Bija divas iespējas, veikt izrakumus Ķirša labā, vai iet uz darbu ar kājām, tā sakot – baudīt ziemu, arī Ķirša labā... Izšķīros par „baudīt”... Jūs nevarat iedomāties, cik daudz pazīstamu cilvēku var satikt ielās, kad ej uz darbu ar kājām. Vienā vārdā , darbu nokavēju ... Līdz pusdienas laikam man pēkšņi palika Ķirša žēl – stāv tur viens pats, nabadziņš... Ai, nu nafig! Pusdienas pārtraukumā ielecu kādā pazīstamā mašīnā un metos rakt Ķirsi no kupenas ārā... pirmajās piecās minūtēs salauzu stikla tīrītāju... nu ne gluži salauzu, bet galvenā stratēģiskā detaļa palika rokā... lai saprastu, kā tas tīrītais jālabo izjaucu otru ... Beigās Ķirsis varēja atviegloti nopūsties, abi ķekši bija savā vietā... Kamēr mājās pārģērbos pagāja kādas piecas minūtes, nokāpu lejā un ieraudzīju pie mana mīļā Ķirša pakaļas kaut kādu stulbu fordu... pusdienas laiks bezcerīgi ievilkās... Sēta bija tukša, iesitu fordam ar kāju pa riteni, šis iebļāvās, pēkšņi atvērās trešā stāva logs un kāda blonda galva man uzsauca, beidziet dauzīt mašīnu. Es mierīgi paziņoju, ka tā bija tikai kāja, bet pēc divām minūtēm tas jau būs Ķirsis!!! Ķirsis lepni klusēja – piekrita laikam. Kaut kāds fords priekš viņa bija špicka, kad saimniece stāvēja blakus... Darbu atkal nokavēju 15 min... nu tāda man tā diena ... |