Nu es tā ātri... kas mums šodien – divas „pērles”:
-Darbā kāds jaukums, domīgi: Es zinu, ka man ir neciešams raksturs. Es saprotu, ka pie tā ir jāpiestrādā, jāmaina... vienkārši, man priekš tā nav laika...
-Kaut kur ap desmitiem vakarā zvans, māsas puika basketbola dabūjis traumu, jāatved no slimnīcas, jo māsa ar vīrišķi ir aizgājusi uz teātri un kad būs atpakaļ nav zināms. Uzkurbulēju Ķirsi un nospiedu gāzi... Slimnīcā izrādās, ka pa burzmu esmu aizmirsusi mājā naudu. Šie grib no manis par to vīrieša gabalu 3 lašus(es tai ziņā, ka ja puika pilngadīgs, tad vīrietis)... Drausmīgi negribas naktī un lietu braukt meklēt bankomātu. A pa brīvu to vīrieti nevar dabūt?, - prasu... Reģistratūrā, man uzsmaida, - Var, protams, ;o)) .... bet tikai ne ŠO... ;oD Nē nu forši, ja vīrišķis traumēts jama cena ir trīs laši, bet vienmēr pastāv izvēles iepējas... Vīrieti man tomēr izsniedza, pret parakstu... ;o) |