No rīta atvērtā logā ielidoja kāds putns… Viņa spārni izmisīgi sitās pret stiklu, bija bailes ka tik nesavainojās. Pienācu klāt. Tas pieklusa un ļāvās manai plaukstai. Stāvēju pie loga ar purnu rokā… un dīvaini… viņš nemaz nesteidzās aizlidot. ;o) Liekas ka būs sasildījies, varbūt spēka vairs nebija… Nezinu. Tā mēs stavejam pie loga - es un putns manā rokā. Skatījāmies, kā mostas pilsēta. Tad viņš sapurinājās un … nolaidās tepat uz manas palodzēs. Un mēs turpinājām skatīties kā aust saule…
No vakardienas iedeguma ne miņas, nedaudz sūrst pleci, bet viss sārtums … it kā nebija tās vakardienas ;o) Jā un vēl nogurums…
Skatos Fellīni, 8 1/2… jau kuro reizi. Un katru reizi kā pirmo reizi… Žēl, ka atkal nevarēšu ierakstīt …tā arī neesmu salabojusi maģi... |