Man jau sen bija aizdomas, ka Ķirsis reiz mani nobeigs. Es pat teiktu, ka jau nedēļas divas tai sakarā mēģināju ko pasākt. Rezultātā tieši šī mana rosīšanās izrādījās liktenīga.
Mēģināšu neizplūst emocijās. Tātad no rīta ievērtēju skatu aiz loga un termometru. Tas rādīja -7, mašīnas visas no vienas vietas apledojušas. Izgāju no mājas nedaudz ātrāk un biju gatava visāda veida aktivitātēm. Atradu to savu vāģi, nospiedu signalizāciju – Ķirsis izlikās atsaucīgs un viegli atvēra durvis. Ko tādā gadījumā dara... Sāk sildīt motoru un kasa stiklus, vai ne... Elementāri, es pat teiktu, ka jūtos tam gatava.... Iekāpu mašīnā, aizvēru durvis... Un tad sākās!!! Pirmais, motors, kaut ko nopukšķēja un noslāpa... vienā vārdā, akumulators, atkal pļurkt! Nu skaidrs, kā diena, jākāpj ārā un jāiet uz darbu, gan jau pa dienu kaut ko izdomātu. Ugu, maigi teikts! –DURVIS nevērās vaļā... vispār ... ne šofera, ne blakussēdētāja. Bezcerīga situācija pārvērtās par izmisīgu! Es sēdēju apledojušā Ķirsī. Cauri logiem apledojušiem logiem mani nevar redzēt, akumulators nosēdies, tātad mašīnu sildīt arī nevar, durvis ciet un ārā tikt arī nevar! Ķašmars... Būtībā, jāsēž un jāgaida pavasaris, jebšu vismaz atkusnis! No bailēm man palika auksti(bija jau arī) ;o((( Nu ja, mobilaias, protams,... vismaz to nebiju aizmirsusi mājās. Sazvanīju meistaru, tas bija gultā. Pēc minūtēm 15 bija klāt, un neviena no priekšējām durvīm, protams, nevērās arī no ārpuses. Kaut kā tiku ārā pa aizmugurējām... Atdevu viņam Ķirša atslēgas un teicu, lai dara ar to visu ko grib. Nu vot, tagad Ķirsis garāžā (man ieteica kādu nedēļu viņu tur pa naktīm paturēt), atkausēts un it kā darbināms. Problēma esot bijusi tajā, ka tas vecis benzīntankā, kuram palūdzu apstrādāt slēdzeni pret iesalšanu, iepūta tur kaut ko tādu, kas tam nemaz nebija paredzēts un tieši tās arī bija pie vainas visām nelaimēm. Un tici pēc tā visa vīriešiem!!! |