| Pirmdiena... Atkal skatos, kā tiek izniekots laiks, kuram vajadzētu saukties par labāko manā mūžā, tas būtu - atvaļinājumu. Tai sakarā no paša rīta atrados tādā dvēseles filozofiskā stāvoklī, ko mans mammucis sauc par slinkumu... gribējās ko labu priekš sevis - uzcepu kartupeļu pankūkas. Organisms sajūta pacēlumu un pieprasīja papildus ekstras - vannu, svaigu gultas veļu un kārtību viena dzīvokļa ietvaros... izlikos, ka nekā nesaprotu .. ieslēdzu TV un uzreiz nožēloju savu rīcību, jo es tai atvaļinājuma dullumā sāku TV ziņas uztvert personīgi. Sapratu, ka jātinas un paziņoju paris draudzenēm, ka viņām tiks sniegta ekskluzīva iespēja vērot mani dabīgā vidē... Pēc divām izdzertām kafijas tasēm, vienojamies, ka esam fantastikas būtnes, pasaule mūs nedovērtē, alga ir niecīga, laiks ir pretīgs, valdība neprognozējama, vīrieši neaptēsti un nesaprot mājienus. Tas viss cēla mūsu pašapziņu, jo rezultātā izrādījās, ka tieši mēs esam tas labākais kas ir šai valstī. Garīgais manāmi uzlabojās |