fadu - Post a comment
|
| ||||
Piezvanīja mammucis un galīgi sašlucis pavēstīja ... –zini... ar mani vairs nav labi... es vairs nepazīstu cilvēkus. Man visu laiku uz ielas kāds sveicina. Saprotu, ka man tas jāpazīst, bet ... nekā... ;o( Meģināju mierināt, - Kāpēc tu tajā saskati tikai ko sliktu? Vispirms, ja tu viņus pēc tiem 25 gadiem vairs nepazīsti, tātad viņi visi ir tik novecojuši un sagrabejuši, ka tur vairs nav ko pazīt. Otrkārt, ja viņi joprojām pazīst tevi, tātad neskatoties uz tiem 25 gadiem, tu joprojām lieliski izskaties un tevi nevar nepazīt. Un galu galā, ja tev pienāk un uzrunā kāds, nu tiešām nepazīstāms, tātad tu joprojām ļoti labi izskatis un tauta grib ar tevi komunicēt! Mammucim balss palika siltāka, pēc visa spriežot viņai Ļoti patika visi trīs varianti,...Tad jautāju: -Klau, un kas tas bija... nu tas, ko tu nepazini? ... -Nu, ... atceries Mārīti, nu to ar kuru tu bērnudārzā gāji? Tā bija viņas mamma... -Vāks! Ar mani arī vairs nav labi - ...es neatceros nekādu Mārīti!!!... tas man noteikti iedzimts ;o( |
fadu - Post a comment
|