Es zināju, ka dzīve ir drausmīga ;o/... man bija nojauta... Nu negribēju es iet no tās mājas ārā... tik vien ka maizi vajadzēja... Un galvenais, ka diena vēl pusē, ... Man paliek bailes pašai no sevis ;o))) Ar ko sākt...Tātad izgāju no mājas uz veikalu pēc maizes, tad ienāca prātā, ka vispirms jāaizšauj pie māšuka.. ceļā ieskrēju apavu veikalā... tāpatvien... paskatīties kas jauns. Nu es nevarēju nenopirkt Tās kurpes... ideālas kurpes,tas man būs uz dzimšanas dienu, nolēmu un spiedu gāzi grīdā.. Māsai remontiņš ne pajokam, tieši tajā laikā ieveda virtuves mēbeles, un es nevarēju nepiedalīties... Biku pagrozījos vīrišķiem pa kājām, uzdevu pāris stulbu jautājumu un tad ieraudziju viņu – dēli – ideāls dēlis ar tik jauku apdari ,kas palika pāri no izmestām uļmaņulaika (tā veca Ulmaņa) skapja. Pēc mirkļa, kad izrādīju savu sajusmu, jams jau atradās Ķirša salonā . Būtībā jau man sākumā interesēja kāda no izjaukas sekcijas daļām, es pat iedomājos , ko no tās var sastellēt... Nu ja, kad braucu uz māju iekārotais antresolis atradās Ķirša bagažniekā ... Maizi tomēr vajadzēja, ieejot Maxsimā nosolījos sev nu neko vairs ... tikai maizi, ... un sāli... un vēl tos gurķīšus ... un tēja arī iet uz beigām, un re- apesīni palikušu lētāki ... Stāvēdama pie kases es sevi vairs nemīlēju... .Nu līdz tam brīdim, kamēr uzvilku kājās jaunās kurpes ;o)Apsolu – šodien no mājas vairs kāju nesperšu! sievietēm vispār TIK grūti... ... ;o) Virieši kad iet pēc maizes , nopērk maizi un nesaprot, kāpēc tai komplektā ir nepieciešams dēlis ar kurpēm ;o/....;o)) |