Puteņo… Jau no paša rīta… Daba ir sazvērējusies pret mani ;o( Tikai doma, ka man , vēl tādai… nu tikko no deķa apakšas, maiguma un sapņu pārņemtai jāmetas tai virpulī, dzen izmisumā…
Saskrējos trepēs ar kaimiņu un ar cerību lūdzoši pavēros viņa sejā… Nu ja, šis saprata, nospurdzās, - es jau nebraukšu. Gribi iedošu mašīnas atslēgu… Varu pat apmērām norādīt mašīnas koordinātes, labi atceros, kur vakar atstāju… Ķēms!!! Lai es “atraktu” tagad, no paša rīta šaubīgu mašīnu, ar risku, ka tā vēl arī nebūs īstā, un piederēs citam kaimiņam… Un vēl zinot, ka no rītiem, līdz pirmajai kafijas tasei praktiski neesmu lietojama?! Nu ne, tas būtu par daudz prasīts!
Visu dienu gaidīju… saslimšu. Prātā jau veidojas jaukas bildes…Es, gulta, piparmētru tēja un kāds jauks meldiņš Totāls gultas režīms. Nekā…;o( Ne uz ko šai dzīvē nevar paļauties, pat uz savu organismu! ;o( Organisms pāris reizes nošķaudījās un kategoriski atteicās slimot. Jūtos vīlusies…;o( Diena sākās… |