fadu - Post a comment
|
| ||||
kāds miglains tēls, viņam tur bija skumji, auksti un vientuļi... viņš lūdzās iekšā. Nelaidu. Ko gan es bez tā atspulga?.. Tagad jūtos kādu nodevusi. Varēju vismaz tam uzsmaidīt... nu ir par vēlu. Vakardienu vairs neatgriezs. Tā viņš tur palika, tai dienā un dimensijā. Nesaprasts, neapmīļots, noniecināts. |
fadu - Post a comment
|