fadu - Post a comment
|
| ||||||
baltais, nevainīgais sniegs un klusums, nomācoši bezcerīgs un uztraucošs nevar zināt un paredzēt, kurā mirklī kaut kas negaidīts, pēkšņs notiks saspringtie nervi, uztvere un … bailes nemanāmi piezagušās, klaiņo ar nesaplēšamām stingrām virvēm sasien dejojot riņķī, čukstot nesaprotamos vārdus prātā jaušams, gandrīz taustāms baiļu un ārprāta izvirdums ko kārtējais miers un klusums vēl vairāk izaicina, kāpina zemapziņa zīmē rēgus, apziņas tos ietērpj krāsās un izpušķo atmiņā uzsprāgst tēli, bildes notikumi, skati, sejas, vārdi, frāzes… tas ko nevar noturēt, nolikt kādā tumšā kaktā var vīzijas mijas ar realitāti, nevar saprast kas ir īsts, kas ir iedoma vai vīzija, šķietamība tavs kliedziens atbalsojas laikā un telpā, atkal un atkal kā kartona kastē ieslodzīts, iedzīts stūrī, ik pa brīdim atskan paša kliedziens vēl un vēl sajaucas vienā nesavienojumā un kļūst par tavu, kas ir tevī, ar tevi un tev apkārt kas jādara, tu zini, diktē kāds kura nav, un viss sāc visu no sākuma |
fadu - Post a comment
|