Rīts bija fantastisks! Tieši tāds, kurus atceramies pieminot ziemu. Saule rotaļājās kupenās, sals kutināja ceļgalus. Ielas garumā pazuda tā mašīnu rinda, jo uzlika jaunu ceļa zīmi, nu lai varētu novākt sniegu. Sniegs gurkstēja un nedaudz mirdzēja. Tāds ... ļoti kluss rīts. Tad draudzene uz stūra mani paķēra un... mašīnā bija silti ;o) termometrs rādīja -23, pabraucām garām kādam „māceklim” kur pie stūres drebinājās kāds zaļš zvirbulis, tad līkumu, kur mīņājās divi šoferīši kabinot klāt trosi – nu nepaveicās no paša rīta ;o) Kad pēc pāris minūtēm biju darbā, termometrs jau rādija -27. Diena sākās ... Nedēļas vidus! Tas vienmēr priecē ;o)
p.s. nu ja... „māceklis„ arī pamanīja to pārīti ar trosi... bet visus trīs nepamanīja viens zaķis, kas līkumā visu grupu mēģināja apdzīt, nesamazinot ātrumu. Rezultātā lupatās visas četras mašīnas. Viena esot saspiesta, kā konservu bundža, iekšā cilvēks, acīmredzot bez cerībām, viens vecis viss asinīs stāvēja ceļmalā... Ātrie un policija bija klāt pēc 5.min.. Cik ātri viss mainās šai dzīvē
Nemainās tikai temperatūra, aiz loga joprojām -27. |