priekš invalīda viņš bija par enerģisku un tā frāze tika pateikta tādā garlaikot- pārliecinātā tonī... Nē un vēl reizi ne...
Nav jau tā, ka nekad neesmu devusi. Reiz kādā pieturā ieraudziju kādu mammuci, tā pāri astoņdesmit... Lija lietus... varēja redzēt, ka cilvēkam kāda nelaime... Faktiski, cilvēks bija atjēdzies kādā karjēra, un liekas ka pat sists...bet pēc drēbēm varēja redzēt ka mammuks kārtīgs... un visa proba bija tā ka viņa kautrējās iesēsties pilsētas autobusā, jo nebija naudas biļetei. Viņa pati nesaprata, kas ar viņu ir noticis, vai nu bija uz tirgu atbraukusi un aplaupīta, vai nu vēl kas. Bija jau pa ceļam... nopirku viņai biļetes i pilsētas , i piepilsētas autobusam, ievedu arī pie dežurantes sasildīties, viņa bija pagalam izmirkusi lietū... cik tam vecam cilvēkam vajag. Viņa vienkārši sēdēja un raudāja... un neprasija neko...
|