fadu - Post a comment
|
| ||||
pēdējas trīs dienas...kaut kāds kašmars ...;o( pirmajā, man jau bija nojauta, ka neviens mani pa spalvai neglaudīs ... faktiski jau biju gatava, ka man darīs pāri... līdz ar to arī nemaz nebiju pārsteigta. Laikam tāpēc uztvēru mierīgi... bet jo vairāk domāju jo vairāk palika sevis žēl... tāpēc uz vakara pusi pat apraudājos. Tāpēc, kad man jautāja, kā man iet.... Atbildēju, ka neiet un stāstiju par to stundas divas... Un tad pēkšņi, nolēmu, ka tam jādara gals un jau pirms gulētiešanas izdomāju, kāds... No rīta, no rīta nekas vēl nebija beidzies bet arī tas mani vairs nepārsteidza... atkal neveiksme... bet dīvainā kārtā mani tas vairs neuzstrauca, es pēkšņi atcerējos, ka man ir raksturiņš, tas mani atgrieza īstenībā tāpēc,kad beidzās darba diena es atkal sāku smaidīt. Laikam tāpēc, ka es izdomāju, kas tas viss nav svarīgi... un vispirms, nav svarīgi man. Pilnmēnes... laikam? un grēkoju... visu dienu!!! vai man tiks piedots? par rīšanu - kaut ko apēdu ar mērci(ar mērci nedrīkstēja); par slinkumu - drausmīgi gribējās paslinkot(un ja iri grēkojis domās tad tas jau skaitās, vai ne? ) ; tad... nu tāi iekārei nebija laika,jo bija jāslinko, tad lepnība -( mēģināju rādīt raksturiņu!), tad dusmas - visu dienu!, bet uz beigām it kā atjēdzos ; skaudība- nu tas gan man vispār nepiemīt(nu nepatīk un tāpēc jamo īpašību nelietoju ; mantkārība? Bija !!! man gribējās algas pielikumu ! - visu dienu! ;o( a cik vispār to grēku bija jābūt? |
fadu - Post a comment
|