| kā... kā mums iznāk ... vot aizgāju uz mākslas salonu ar drušku... tu bija viens audekls , saucās - zemeņu lauks - viņa man prasija, vai patika. Uzreiz teicu, ka nē. Bet tā krāsa vaļā neleida... nu un tad arī taisu 'viņu tādu, kāda man patiktu ;o)) Sākumā bija jauki, tad vakar gandrīz salaidu visu dēļī, tad pusdienu uz to skatijos un tad sāku izjust , tad sāku jau rotaļāties ar krāsām un nu viņa man jau sāk patikt... tā arī notiek... bet tur vēl tālu līdz galam ... un kad uztveršu, ko īsti gribāju ... tad arī ... varbūt ... zināšu kā viņai jāizskatās. Mani jau tas process aizrauj... rezxultātam nav nozīmes, rezultāts vairāk kā atmiņas, cik jauks bija cīņiņš... A šķirties no atmiņām viegli ir tad, kad nāk citas vietā... Būtībā, jau pāris mēnešu atpakaļ pie kādas paziņas biju ciemos un pateicu, ka drausmīgi patīk "tas tur darbiņš"... izrādījās mans ;o)) Tā viš ir ;o)))))))0 |