Nu ko jums tādu jautru pastāstīt… ;o/
Visu vakaru cīnos ar signalizāciju. Naturāli, atbraucu mājās, bet Ķirsis nelaiž ārā … It kā mašņč pie vītas ,it kā ārā kāpšanai iru nobriedusi… durvis nu nikādīgi… Sēdēju minūtes 10 dancināju tos verķus ar atslēgu, viss kustās, izņemot durvis ;o( Beigās izkāpu pa pasažieru pusi… protams, tas negaiss, par kuru visu dienu stāstīja sākās tieši tai mirklī ;o( Vēl pāris reizes nospiedu tās pogas un tinos… Mājās izvilku ārā to tehnisko literatūru, kas nāca komplektā ar spēkratu, … tur , kā jau gadu atpakaļ viss rakstīts ītāļu valodā… Burtot tās visas 152 lapas nebija nekāda iekāriena… kaut gan bilžukus ievērtēju ar interesi… tai brīdī aiz loga kāds iegaudojās. Paskatījos – mans Ķirsis… ;o(((!!! Biku paspaidīju to atslēgu, Ķirsis bija atsaucīgs un pāris reizes nozibsnīja ugunis… Nē, nu vāks!! Es visu nedēļu sapņoju izgulēties, un ja šis tur man pa nakti tā bļaustīsies?!! Beidzot atradu, tā džeka Nr kurš man to signalizāciju lika. Piezvanīju… Pēc piecām minūtēm, kad sāku aprakstīt kas un kā manam Ķirsim bļauj un izgaismojās, šim nez kāpēc palika jautra balss. Uzreiz viņu atcerē’jos, tas bija tas , ar velniņiem acīs – viens superīgs savas sugas pārstāvis, bet tas garīgo neuzlaboja ;o(… Tad mēs ar viņu nedaudz pastrīdējāmies, ar kādu pogu mašīna ir jāslēdz un ar kādu jāizslēdz … beigās sapratu, ka jāsāk apgūt to divu pogu nozīmi, kuras esmu lietojusi veselu gadu… Vienojamies, ka šonakt gulēsim un rīt par to parunāsim, ja man vēl būs ko teikt … ;o)))
Sievietēm vispār ir tik gūta dzīve !!! ;o/ |