Kāda jēga visai tai kartupeļu spraušanai zemē, ja tos var nopirkt par pāris santīmiem tuvākā bodē?
Mammucis klausās un krata galvu, nē viņai vajag uz dārzu - ir uznākusi nepārvarams vēlme elpot… Nu atzīšos, arī man piemīt šī vājība ..;o) Pat vairāk, esmu no tās atkarīga un praktiski vairs bez tās neiedomājos savu dzīvi. Bet vai tādēļ tik dikti ir jāplosās…
Ja māsa nebūtu atsūtījusi talkā savu vīru tā talkošanās izplūstu līdz bezgalībai…
Vecis gāja kā tvaikonis. Es, kā zvirbulis lidoju šim no pakaļas ar visu arklu. Divās stundās šis visu uzara, sasēja, sasprauda, sameta, uzraka… Es tik spēju šim skriet no pakaļas un prasīt pēc darba… pukstot, cik netaisna dzīve un bezjēdzīgs darbs. Kaut ko purpināju par ideāliem dārziem , kur ir tikai mauriņš un rožu krūms. Kur var atbraukt tikai priekš tam lai ievilktu elpu un pasauļoties. Šis tikai smaidīja – būs tev mauriņš un rozi arī rīt zemē ielikšu… Nu vienkārši šis vīrietis ir dzimis zemes darbiem. A māsa? Nu māsa ja būtu , tāpat jauktos pa kājām un sapņotu par mauriņu…;o) Mēs šai ziņā dikti līdzīgas ;o))) |