Šodien es biju jauka bezgalīgi un mīļa kā nekad, komunikabla fantastiski un piekāpīga… un kāda tur vel… bet arī biju ;o) Uz visiem jamo “nē” es atbildēju – bet protams, un uz “ja” piekrītoši smaidīju, jo protams labāk nemaz arī nevar… Beigās visi pieci parakstīja manu projektiņu, ar ko varu uzskatīt ceturksni veiksmīgi noslēgtu… Šefs staroja… Uz atvadām, jamie pateica, ka ar mani ir ļoti patīkami sadarboties, ka iru ļoti … nu ļoti labi pastrādājusi, ka iru … kas tur vēl… bet arī iru… Vienā vārdā, ne projekta nodošana, bet gan tīra karameļu baudīšana Ak, ja… pēkšņi zvana tas džeks, kas vakar pusstundu klausīja, kā man neiet un paziņoja, ka ir nopircis visas tās lampiņas, kas man tur čupā… I gabarītiem, I numuram I miglas lukturim… visu izdarīs un ko tur vēl… Laikam jau vakar sāku iejusties un biju “jauka bezgalīgi un mīļa kā nekad, komunikabla fantastiski un…” nu ja , a bet protams… kurš gan spējīgs pretoties sievietei, kad viņa zina ko grib, vai arī grib, bet vēl nezin ko ;o))) |