| man ļoti dīvaini sapņi ... teiksim, tad kad skrēju no tā gūsta prom ( tai rozā halātiņā ;o) bija jāskrien pa trepēm, kur visi pakāpieni bija piegāzti ar Ziamassvētku mantiņām un dāvānām... vīsas tādā nedabīgi palielinātā izmērā... Trepes bija ļoti smalki izgrebtas un vietam piesnigušas ... tad ielas bija tukšasun visas mašīnas, kas gadījās, brauca citā virzienā... neviena neapstājās izņemot kaut kādu benzīna vedēju, kurš mani nepaņēma, jo šoferiem bija pusdienas pārtraukums... tad es skrēju gar garu žogu un džeku bariņš meta tai pāri zaļās pudeles ... Un tad es apstājos, jo skriet nebija jēgas. Man likās, ka nokavēju septiņas minutes. Nezinu kāpēc, bet biju pārliecināta, ka tieši septiņas minūtes . |