(Īgna, ar kafijas krūzi vienā rokā un klavu otrā… )
Tas kašmars un dabas katastrofa, ko tautā sauc par ziemu man ir piegriezies. Pasta kaste arī tukša… nav pat rēķinu un tas sāk uztraukt un ne jau tāpēc, ka rēķini pienāk pašā nelabvēlīgajā laika, bet gan tas ka pat nenojaušu ar kādu ciparu mani pārsteigt šomēnes ;o/ Man liekas, ka es vienkārši nevaru atļauties apkures sezonu…
Tā putnu čivināšana krūmu rajonā, pēc infas par to , ka divas vārnas nobeigušas gripas pēc, arī nenes nekādu pozitīvo emociju, līdz ar to jamo ķērkšana izklausās pēc agonijas…
Kaut gan protams, nav tik traki, ir piektdiena un līdz darba nedēļas beigām ir palikušas 7st,10 min… vēl nedaudz jāievelk elpa un es … nezinu, ko es darīšu, bet droši zinu, ka man tas patiks ;o) |