| Ir lasītas grāmatas, kur apkopotas to cilvēku pieredzētais, kas atgriezušies pēc klīniskās nāves, jau "no tās puses". Atmiņas ir stipri līdzīgas, kaut arī skeptiskāki zinātnieki mēģina tās skaidrot pavisam racionāli, ar dažādu smadzeņu apgabalu "atslēgšanās" secību, vai kaut kā tā. Visi atgriezušies stāsta par tuneli, par neizturami spožo gaismu tuneļa galā, par gaismu, kas viņus aptver, un tajā brīdī cilvēks (vai viņa dvēsele, ja pareizāk) izjūt tik stipru mīlestību pret sevi, kādu nekad nav jutis. Vēl ir lasīts, ka gaismas ietekmē cilvēks ļoti ātri, precīzi un smalki atceras visu savu dzīvi, un par sliktajiem darbiem viņam ir neizsakāmi kauns. |