Tas ekšen ar pīrādziņu cepšanu izdevies ne pa jokam… Rosīšanās ap plīti noslēdzās ar vēsuma sakāvi tikai vienas atsevišķas virtuves robežās… Palika silti un garšīgi. Organisms bija stāvā sajūsmā un zaudēja modrību… jau tajā brīdī, kad jams sāka lietot tos svaigi ceptos nieciņus, tautā sauktus par pīrādziņiem… pēc pusstundas sapratu, ka process aiziet pašplūsmā, … bet bija par vēlu.. Pīrādziņi organismu pieveica ātrāk par aukstumu… kad pamodos… apkārt vakars, šķīvis tukšs un dzīvoklī bija atkal –16 grādu un TV kāds dziedāja Hercoga dziesmiņu no operas Rigoleto… kašmars –gandrīz paģiru sindroms ! Viss, jāmaina metodes!!! Pīrādziņi šai ziņā sevi neattaisnoja ;o/// Nost ar rīšanu, rīt cīnīsimies ar aukstumu ar vannas palīdzību ;o)
p.s. jā, anonimajam ;o) tici man uz vārda, es vienkārši nezinu, kā noņemt bānu. Nekad to neesmu darījusi ;o) un ja godīgi, esmu jau piemirsusi tavu niku. Piedod ja vari ;o)) |