| ... ar mani pašu kas līdzīgs notika ;o( Bijām ziemā dziļos laukos pie Omes. Visi ēda vakariņas, liekas kartupeļu pankūkas. Tad kas tur notika, neatceros, mani laikam kāds pavilka uz zoba, es sapīku , bet visi sāka smietis... Dusmīga piecēlos, uzvilku mēteli un izgāju ārā. Uzreiz aiz mājas sākās mežs, es protams, gāju tieši tur. Ilgi gāju, arī ziema bija, brikšņi vaisādi, koki sagāzušies... bridu, kamēr nepārgāja dusmas. Tad mežs beidzās un tālumā bija kādas mājas ugunis, dzirdēju suņus un tāpēc tur negāju, vienkārši laidu gar meža malu... es nezinu, kā tas iznāca... bet izgāju no meža tieši pie Omes mājas. Tur liekas sāka uzstraukties, jo Omis bija iznācis uz lieveņa Un tieši tad es izlīdu ārā no krūmiem. Dusmas bija pārgājušas. Teicu, ka vienkārši pastaigājos. Vēlāk uzzināju, ka tūvākās mājas no Omes mājas bija 6km attālumā un man bija tieši pieci gadi ;o)... Kopš tā laika es no meža nebaidos un man pie vienas vietas, ja kāds mani paķer uz zoba ;o) |