Yes! Tā stundas bīdīšana rullē!!! Sen nebija tādas sajūtas, esmu izgulējusies un diena tikai sākusies ;o) Sapnis arī ne pa jokam…. Izgāju uz balkona un tiku kāda džeka dzīvoklī ar fantastisku interjeru, kur visas sienas līdz griestiem bija pilnas ar bērnu grāmatām un kuģīšu modeļiem. Viennozīmīgi es viņam patiku, jams daudz runāja un visu laiku skatījās man cieši acīs. Gaidīju izdevīgu brīdi, lai uzprasītu vai viņam gadījumā nav arī manas mīļākās grāmatas, kura reiz bērnībā nozuda… ( ziniet ir tādas grāmatas , kuras tiek izlasītas tieši īstajā laikā un tad ieaug dvēselē) droši vien bija… bet uzprasīt tā arī neizdevās. Man bija atnākuši pakaļ…
Kāpēc visdīvainākais ar mani notiek sapņos, kad es izeju uz balkona? Laikam jau tāpēc, ka īstenībā man tāda nemaz nav ;o( |