Labrīt!
Saule,tāds bardaks tiešām ir jau labu laiku.Grūti noteikt to robežu, kad Tas ir kļuvis nepanesams.Vismaz man dikti sāp, kad visapkārt iet bojā tāds daudzums cilvēku. Un īpaši jau bērneļi...Visu iekšā sagriež un gribas kaukt uz Mēnesi...Bet cilvēki sāpes juta agrāk,tagad liekas tie ir notrulinājušies.Aklimatizējušies pie tā, ka līdzās gandrīz katru dienu iet bojā tūkstoši...arī es jau vairs neraudu (burtiski),kad pa ausu galam, atkal dzirdu par kādu "negadījumu".Tikai iekšā griežas....
Es patiešām ceru, ka vienu dienu notiks lūzums un viss atkal nostāsies pa vietām.Tā noteikti būs!;)
Tu jau savu "šņukurinu" ar izbāz saulītē, labi?...;)Tagad ir tik daudz iedvesmas, tur laukā...pilns gaisss;) |