…No rīta kamēr apjūsmoju tos rasas pilienus zirnekļu tīklos, jams man iebļāva ausī – Labdien, nu nožēlojat, ka neaizbraucāt uz Norvēģiju?!… A ko maigāku sievietei no rīta, grūti iečukstēt, mmm… , atrūcu… – lielā apļa jaukumi jau izbaudīti…. Šis mīklaini atsmaidīja. Skaidrs, tauta jau sāk mest riņķus un plānot nākamo vasaru. Kaut gan ar šīm benzīna cenām, jebkādi plāni liekas nepanesami uz gadiem trim, būs vien jāpērk ciskadrilli un jālaiž apjūsmot tuvākie Mazpisāni… ;o(
…Biku vēlāk atausa atmiņā vakars, kad pa burzmu biju solījusi tam bankas skuķim kādu nedēļu Portugālē (jo pēc triju stundu čivināšanas nolēmām, ka Portugāle tādām sievietēm, kā mums piestāv visvairāk). Vāks, otrdien, pie ūdenspīpes viņa man noteikti to pieminēs…Tauta ar visu varu grib mani piespiest atkal skaitīt naudu … ;o(
…Pēc brīža kāds atkal izjauca dvēseles harmoniju - …Drīkst, es tevi patraucēšu?… Vēroju, kā jaukums izklāsta problēmu, pamato šaubas, izsaka versijas un galā pati arī izlemj, kā rīkoties. Jā un galā – Nu re, cik labi, ka es ar tevi parunāju ;o)… un aiziet savu ceļu ( Kašmars, es pat nebiju muti atvērusi) Un tā reizes trīs pa dienu. Vai tas maz Labais tonis traucēt sievieti tik intīmajā brīdī, kā domāšana!? ;o(
…Juridiskais dienests arī mani mulsina, nez vai tā maz ir laba zīme?…;o(
…Varbūt Ķirša vietā tomēr vajadzēja pirkt vellāpēdu? Nu nē, lai tā Vaira pati brauc uz darbu divriteni, vai arī pasaka kaimiņam, lai paķer pa ceļam…es tai spēlītē nepiedalos ;o(...Valdība problēmas nerisina, viņa tās finansē. |