Visu dienu cīnos ar sevi... Nu ar to pašu draisko būtni, kuru man dienas garumā neizdodas pārliecināt sākt domāt par darbu .... (darbs, tā ir tāda izklaide, par kuru man regulāri 2 reizes mēnesī maksā naudu. Tiklīdz apsēžos, iekšēja balss čikst - A kur tradicionāla kafijas tase?. Labs ir, domāju... - savādāk miera nebūs .. Tiklīdz apsēžos ar kafijas tasi, sākas atkal, – Kamēr dzer to kafiju, palasi taču tos meiliņus, tāpat ar vienu roku nav strādāšana... Labi labi, piekrītu – 10 minūtes un tad pie darba. Sāku lasīt meiliņus, bet kāds tur iekšā jau sāk garlaikoties un acis ar interesi vēro, ka aiz loga pretējā malā kāds džeks saliek stalažas prognozējamai mājas siltināšanai... Sapņaini vēroju - vecis garš, kā airis, ja kas tad droši vien ilgi un jauki kritīs ..:o)))
Iekšējai balsij apnika tā bezjēga gaidīšana un viņa iečukst – jāpalūr, kas jauns sieviešu forumā, ieskrienu atkal internetā?... Hmm, nekā jauna, topā tēma „kā jūs domājiet K. precas aiz mīlestības, piespiedu kārtā vai aiz aprēķina?...”
Un tad iekšējā balss iespiedzās – A kurš te strādās!!! - un tā vienmēr, pašā interesantākā vietā! Klausies, liecies mierā - es to noklusinu - ja jau reiz esmu tikusi līdz darbam, tad jau tam ir bijis kāds iemesls … un uzlieku austiņas... iekšējā balss aizvērās - mums vienkārši sakrīt gaumes uz mūziku, jo es nekad neklausos to, kas man nepatīk. Pulkstenis rāda 13:10 beidzot darba diena sākusies ... varbūt. Es uz to neparakstītos |
