Epopeja ar mana dzīvokļa remontu, kas risinājās divus mēnešus, lēni virzās uz beigām, jo viss reiz beidzas. Remonts tika sākts pēc tam, kad man pateica, ka sievietes vieta ir virtuvē un seksuālā verdzībā. Pirmā šai sarakstā bija virtuvē, tāpēc izvēles nebija. Jau no sākuma nolēmu neiespringt un ļauties plūsmai. Būtība pats remonts pabeigts trijās dienās, visu pārējo laiku tur rosījās elektriķi, kuri pieprasīja tik pat skanošā cik remonta puika. Rezultātā, kaut kur tuvu griestiem tagad karājās kaut kāda kaste, kuras nozīme man īsti nav skaidra. Bet man teica, ka man tādu vajag un es, protams, noticēju. Tiku pie inčīgas burbuļlustras un vēl gaisa atsūcēja, kas strādā rūpnieciskajos mērogos. Tai nozīmē, ka man teica, labi ja būtu 500m2 , bet man patika tas, kuram bija 750m2 . Uzskatīsim to atsūcēju par manu mirkļa vājumu ... Jā un vēl tiku pie dīvainas aizskaru stangas. Dīvainas tai nozīmē, ka es vēl neesmu izlēmusi vai man vispār vajag aizkarus. Bet man teica, ka stanga laba un ... es, protams, noticēju. Ūdens, plīts virsma un radiators vēl nav pieslēgti, jo virtuve gaida kaut kādu virsmu, lai galdnieks tur izgrieztu caurumus izlietnei un plītij. Skapīšus sākumā mēģināju kaut kā kombinēt no vecā krājuma un doma bija, ka galdnieks atrisinās, kā aizpildīt iztrūkstošos. Galdnieks atnāca visu izmērīja un pateica, ka visu to lērumu gar sienu jātaisa viendabīgu un viņš zina kādu. Es, protams, noticēju. Vakar šis piezvanīja, lai mani morāli sagatavotu un paziņoja cik maksās viņa darbs. Darbs maksās tieši tik, cik maksāja remonta puikas un elektriķu darbs kopā. Santīms santīmā! Uztvēru to, kā likteņa zīmi. Būtībā jau man bija vienalga, lai tikai šis murgs reiz beigtos, kaut gan, kā finansistu, mani tās sakritības tracina.
Tagad sēžu un domāju a nafig man visas šīs izpriecas ja pēc trim mēnešiem gaidāms Pasaules gals un es nemaz neesmu droša, vai gribēšu to sagaidīt virtuvē. Virtuve pašreiz der tikai vienam – skatīties naksnīgajās debesīs, kur aiz parka koku galotnēm tieši man dvēselē iespīd mēnesis. Tā maigi, mājīgi un ļoti intīmi. Un tā mēs vērojam viens otru un man ienāk prātā,- nāfig man vajadzēja to remontu! Varēju vienkārši nopirkt kādu seksīgu apakšveļas komplektiņu. Tādu, lai večiem elpa aizrautos un atceroties to, viņi raudātu pusnaktī spilvenos. Vispār vajadzēja laikam tieši ar to sākt, kas zina, varbūt tad arī remonts izmaksātu lētāk. |
