Lepna! Diena pagāja kaut kā nemanot. Sākās ar kādu telefona zvanu, kur kāds bija pieteicies agrā vizītē un cik tagad saprotu, bija maigi, sakot pasūtīts pāris māju tālāk, jo gulēt gribējās drausmīgi. Vismaz līdz tam zvanam. Tad klīdu pa māju un domāju, cik man samaksāt tam džekam par tās 8 sekcijas slēdzenes remontu. Vēlāk izrādījās, ka džeks bija iekarsis un pie reizes salaboja arī 5 sekcijas slēdzieni. Ar piecīti pietika, veči mūsdienās ir lēti, jo būtībā firmas izbraukums šīs pašas operācijas veikšanai maksā tikai fakts kā tāds 15 lašu. Pat vairāk, kad ieminējos džeka sievukam, par pagraba loga problēmu, izrādījās, ka šamais jau bija uz to pagrabu aizjozis novērtēt skādi... Laikam nauda dara brīnumus.
Papīrus šodien vairs nekustināju, kaut gan vienu brīdi tāda vēlme bija. Bet tad skaidrais saprāts teica, ka par tādu naudu, lai tos papīrus kustina kāds cits. Un tad nāca tas brīdis, par kuru biju Lepna. Laiski klabināju klaviatūru un malkoju kafiju un pēkšņi man atausa!.. Es sapratu, ka darīt sevi laimīgu. Ieskrēju „draugos” un izdzēsos no Visām virtuālām spēlēm. Pat no tām, kurās pusotru gadu bija iekopts dārziņš, celtas kaut kādas krutās mājas un kāds visu laiku kaut ko ražoja. Tad vēl brīdi padomāju un ... izdzēsu no savas lapas ap 70 gab.draugu, kuri visu šo rotaļu rezultātā man spaidu kārtā piedraugojās... Un tad pēkšņi es jūtos Lepna, Brīva un gandrīz Laimīga |
