Līdz šim biju jau pieradusi novērtēt cilvēku no pirmā acu skatiena. Pat vairāk, esmu pārliecināta, ka nekļūdīgi.
Pārdevēja nīgri uzmeta vecim, kas stāvēja aiz manis rindā,- noliekat pudeli guļus...
Pavēros pa kreisi, kaut kāds vīrišķis tādā kā zemessargu tērpā, nu gluži kā no meža. Skaidrs no pirmā acu skatiena – bija grūtas brīvdienas. Un tas polšs no 10 rīta, nav īsti labs tonis.
Kamēr lādēju pirkums maisiņā, vecis izvēlējās cigaretes,- Woolstrīt,... nē dodiet More... Pārdevēja pasmaidīja,- Nu kā tad, polšs un bez cigaretēm...
Devos uz stāvlaukumu, vecis ar polšu vilkās nedaudz nopakaļ . Nu ja , skaidrs,- tepat netālu Gauja ar saviem krūmiem, bišķi ieturēsies un tad varēs plānot nedēļu. Pēkšņi atskanēja ,- Māri pagaidi mani. Ielu šķērsoja kaut kāda jauka būtne un pievienojās manam sekotājam un kaut ko sāka čivināt polša sakarā. Es atviegloti nopūtos, acīmredzams vecim zem tā Gaujas krūma būs mīļā sabiedrība, un kā gan tie sievišķi nojauš, ka vecis ir iedzīvojies grādīgā! Pēc brīža pārītis mani apsteidza un es ar izbrīnu ieraudzīju, ka jaukums diez vai ir no tiem, kas piekopj krūmu terāpīju- spilgti ruda matu sasuka, gaišs firmīgs plašķis... Kaut gan kas lai izprot tās mūsdienu lupatlašu tendences.
Auto stāvlaukumā, atvērās BMW 530 D durvis, izkāpa šoferis, tad atvēra durvis un vecis ar polšu iekāpa mašīnā, aizmugurējā sēdeklī rudais jaukums un visi smuki nozuda tālē.
Es nīgri iedarbināju savu golfu. Līdz šim biju jau pieradusi novērtēt cilvēku no pirmā acu skatiena. Pat vairāk, esmu pārliecināta, ka nekļūdīgi. |
