Šodien sapratu – esmu Vīlusies mūsdienu Medicīnā un tam visam, kas ar veselības uzturēšanu saistīts... ;o( !!! Rīts sākās daudzsološi, varbūt darbs arī nav tas patīkamākā nodarbe, bet kaut kur taču no rīta ir jāiet, vai ne? Bingo! Pēkšņi izrādījās, ka kāds tur kaut kad bija uzrakstījis kādu rīkojumu, kurā bija minēts, ka mums ir jāiziet ārstu komisiju, kas rakstiski apliecinātu, ka neesam ne garīgi, ne savādāki slimas, dzīvas un praktiski lietojamas. Tāpēc ap pulksten 9, mēs, trīs vecās kara vistas iesēdāmies Ķirsī... Komisijas darba laiks no 9 līdz 11 ( divas stundas). Paņēmām, katra savu numuru un sākām gaidīt, kad reģistratūra dos ziņu, ka gatava mūs uzklausīt... Gaidīšana manāmi ievilkās... Kopumā tas bija 1 stunda un 20 minūtes. Pašai komisijai atlika tik vien, ka 40 minūtes... Ar katru brīdi tautas rindas kuplinājās , , līdz beidzot sasniedza savus 30-40 cilvēkus. Neviens neprotestēja, visi vienkārši izlikās, ka viņiem vienalga( take it easy)... reģistratūras meitenes savukārt tēloja, ka mēs esam tukša vieta. Vienā brīdī likās, ka medicīnas darbinieku streiks ir sācies, vienkārši mēs neesam lietas kursā. Tad nolēmām, ka diez vai, jo ar tādu darba organizāciju neviens nav pelnījis nekādu algas pielikumu. Tad pēc brīža es sapratu, ka Pasaulē ir vērojams pacietības deficīts jo vairs nejūtos balta un pūkaina, bet gan maniakāli depresīva. Pie tam man blakus rindā gadījās tāds ekstremāli komunikabls tips... ;o( Vienā vārdā, kad pēc VIENAS STUNDAS UN 20 minūšu!!!! gaidīšanas rindā pēc apgaitas lapiņām, tiku tomēr izsaukta pie reģistratora galdiņa man jau viss bija vienalga. Dabūju savu apgaitas lapiņu un ... ASTOŅĀS minūtēs izgāju VISU komisiju. Komisijas rezultātā konstatēts, ka man viena acs ir OK, otra ne īpaši un arī to, ka man IR spiediens, kas, protams, priecē, jo visam , kas ir dzīvs IR spiediens. Rezultātā biju tīri apmierināta, jo absolūtai pilnībai ir jābūt nepilnīgai...
Biju nedaudz aizrāvusies ar tām medicīniskām lietām, ka nolēmu pie reizes ieskriet pie ģimenes ārsta, lai viņa izraksta brīvdienām kādu drapi, nu tai ziņā, ka ciņai ar klepu viss beidzies a viss ir nopērkams tikai uz receptēm. Ieraugot māsiņu, prasīju, vai nevar tikt pie ārstītes? A, bet, protams, viņa atbildēja – tev taču tā bronhīta aina, mēs saņēmām atbildi no rentgena! Nē, nu Vāks! A kāpēc man neviens nepiezvana un nepasaka, ka es esmu slima??? ! Kāpēc, es te nedēļu cīnos nezinu ar ko? Māsiņa šķelmīgi uzsmaidīja, a kāpēc zvanīt, ja es zinu, ka tu tāpat atnāksi. Atnāci taču!! Neaaa... es esmu vīlusies medicīnā, vispirms tevi pusotru stundu marinē rindā lai tu varētu pierādīt, ka esi vesela, tad izrādās, ka visi zina un neviens tevi neinformē, ka esi slima! |
