fadu - July 22nd, 2007

Time:

11:04 am

tad par to vakardienu .. No paša rīta iebraucu Mēbeļu namā ,ievērtēt piedāvājumu... Tāds tīra ūdens šopings ;o) Šopings mēdz būt divu veidu. Anglijā dāmas, nedēļām ilgi klīst pa bodēm ievērtējot cenas un brīvdienās velk uz bodēm večus ar naudas makiem, kas maksā par visu... Pie mums, katra maiga dvesele ieejot veikalā, uzskata par savu pienākumu tur kaut ko nopirkt...Mans šopings bija angļu stilā. Pārdevējāi, kura uzbāzās ar saviem pakalpojumiem liku to manīt, līdz ar to viņai pret mani zuda jebkāda interese. Tāpēc netraucēti skraidiju pa stāviem un jau sāku prātā bīdīt mēbeles un jaukt sienas savā dzīvokli... Beigās noskatīju pāris vienkārša koka stalažiņas, kurus varētu nokrāsot spilgti sarkanas, kas izceltu sartā dīvana jaukas īpašbas. Galvenais, ko gribēju – citu datorgaldiņu, tādu nelielu, lētu, gaisīgu, ar vietām printerim, procesoram un diskiem bet tā arī nevienu neiekāroju...
Mājās, sāku uz papīra bīdīt ciparus, nosedzot divu mēnešu prognozējamos rēķinus, kredītu, aktīvās kartes parādu , tik vien palika, ka samaksāt zobu ārstam tos pāris simtus, par kuriem viņš iepriekš brīdināja... palika skumji... spolgti sārtas stalažiņas, ka kartējā fiksā ideja, ....gandrīs pagaisa, ...kaut gan, manā gadījumā, naudas trūkums nekad nav bijis arguments ;o))
Tad bija vakars, kaut kur ap 22:00 un man nemaz negribējās braukt uz to Valku, bet kā ēst, gribējās kādu pozitīvu emociju, tāpēc paķēru pāris audio kasetes un spiedu grīdā pedāli... Valka bija tukša. Neviena cilvēka, vispār, kā šausmenē... Par to, ka kaut kur tomer kaut kas notiek, liecināja kāds dzeltens audekla gabals uz kura bija rakstīts „Sveiciens Starptautiskais pierobežas kultūras svētku dalībniekiem!”. Sajūta bija tāda, ka es esmu vienīgais dalībnieks, priecēja, ka mani sveica. ;o/ Uz mirkli likās, ka sajaucu dienas... Vienā no ielinām atradu kādu maigi noskaņotu pārīti, kuriem nebija ne jausmas kur tie svēki notiek un ka tādi notiek vispār ;o( ... viņi vispār nepamanīja, ka pilsētā atrodās vieni .
Nekas neatlika, zvanīju kādam virtuālam pirotehniķim, kurš to pasācienu tradicionāli noslēdz ar savu priekšnesumu... Vāks! Izrādās,ka viss notiek kaut kur ellē, ratā, mežā un ārpus pilsētas. Pulkstens bija ap 23:15, braucu uz mežu. ;o/ Estrāde bija forša,ar upīti un tiltiņiem, plašu debess panarāmu , pilsētas iedzīvotāji, tupēja uzkalnā, un tur lejā uz skatuves rosījās kād jaukums, kas pēc stila un tenbra un ārējiem dotumiem atgādīnāja Sipenieci. Ievērtēju pāris priekšnesumus un tad uz skatuves ieplanēja ap 200 cienijama vecuma dāmu (saskaitīju!) salmu cepurītēs un sāka dejot līniju dejas. Paskats sirealistisks ;o))). Ko tādu pirmo reizi. Un tad sākās tas, deļ kā arī braucu... Mūziku pazinu uzreiz – tā pati ĒRA , un sākās!!!... Uguņošana patīk visiem,vai ne? ;o) Bet tādu, kādu jau trešo gadu skatos Valkā, neesmu redzējusi nekur. Naudu viņi nežēlo, jo Latvija samet skanošo ar Igauniju un to visu izšauj debesīs 15 minūtēs ;o) Tā ir īpaša izrāde... ar trim posmiem, kur gaisma rotaļājās ar mūziku, ar savu uvertīru, tēmas koncepciju un finālu. Pirmo reizi tas nebija pilsētā, un pirmo reizi izrādes rīcībā bija visas debesis jo tās neierobežoja māju jumti. Pasaka!
Tad viss beidzās, gāju līdzi visiem uz Ķirša pusi... Vāks! –atslēgu nebija! Viņu nebija NEKUR! Visi brauca prom, Ķirsis skumji stāvēja un es rakņājos somā. Jūs esat mēģinājuši kaut ko konkrētu atrast sieviešu somiņā? ... nu ja , šis bija tas gadījums...Bija 24:00...Man palika nelabi. ;o( Ko es te darīšu, meža vidū naktī, un ko no rīta? Kur es te pa tumsu ko atradīšu?... Tad vel reizi izkratīju uz Ķirša pārsega somiņas saturu ... nebija! Tas nebija godīgi... uzreiz atcerējos, KĀ man negribējās braukt ārā no mājas... ko tas līdz! Ideju nebija nekādu... tad ielūkojs vēl kādā somiņas kabatiņā, kura glabāju tiesības un kuru vispār nekad neveru vaļā – atslēgas bija tur! Nu mons... šausmas. Kas vēl atlika, piezvanīju pirotehniķim, lai pateiktos par izrādi, izstāstīju par tām savām atslēgām, viņš teica, ka viņam negāja labāk ... Uguņošana bija paredzēta 24:00. Esot sēdējis ar aliņu un pēkšņi klausās- jau skan VIŅA mūzika! 40 minūtes pirms noteikta laika!. Labi, ka pults bija pa rokai ;o)
Mājās tiku bez problēmām, nu izņemot to, ka 200 metru no mājas ...sāka bļaut eļļas lampiņa!!!Un tas pēc visa tā servisa. Ķirsis uzprasās! ;o((( Bet es vienalga nopirkšu tās stalažiņas ;oPPP ..;oD
Viss, atskaitijos ;o)

comments: 4 comments or Leave a comment