Abolu gads tas ir drausmīgi ;o/... it īpaši, kad ābeles ir 12 gab un tas kašmars ir visos zaros..Kad  savākti ir 12 maisi,  bet dārzā  viss izskatās tā, it kā te neviens  nedēļas  trīs nav iegriezies... Vienīgais  mierinājums - āboju  gads parasti  ir  viens no trijiem. Trijos vārdos - šodien atkal iekritu, kā parasti. ;o( Mammucis piezvanija ap diviem un uzprasīja, vai man  neatrastos kāda pusstunda, lai aizbrauktu  uz kapu pusi, savākt  kritušās  lapas. Ceļā  izrādījās, ka jāiegriežās dārzā pēc pāris  svaigiem  lakstiem. Arī te es vēl nenojautu  nekādas  briesmas. Un tikai tad, kad iebraucām tajos  krūmos, es sapratu, ka esmu iekritusi.  Mammis nometa plašķi  un ar viņai neraksturīgu veiklumu  uzrāpās kokā un stundas trīs nebija  dabūnama lejā. Bezcerīgs gadījums... ;o( Stāvēju lejā  un ar skumjām  vēroju  kā pildās maisi un  rit laiks... Balss no aukšas man kautko priecīgi  stāstīja par to  cik  brīnišķīga diena,  ka  viņa ir baudāma  tikai  pie dabas  krūts un  es ar skumjām sapratu, ka pēc mammuča  viedokļa  šī  krūts  atrodās  tieši  mūsu dārzā... A es  tur lejā domāju, vai apvainoties uzreiz vai arī atlikt to uz vēlāku  laiku, jo  mammucis šādus  iemeslus man piespēlē regulāri. ... Bet  diena patiešām  bija  brīnišķīga ;o))) ar ko arī  jūs  visus apsveicu ;o)))