Jūs nezināt cik tas ir lipīgi, jūs to pat nenojaušat… Atnāk kāda daiļa būtne no atvaļinājuma un sāk stāstīt, kā tas ir kad maina virtuvē grīdu, kā liek laminātu… visus tos sīkumus, dēļus, finieri, ķīļus, tapas… un kā spēlējās tas krāsu salikums ar jauno virtuves iekārtu, ko tu pati viņai esi mēnesi atpakaļ ieteikusi… ;o/// Un tad tu atnāc mājās un iekšēji vēl instinktīvi pretojies, tam kas sāk tevi urdīt… skaties griestos un tev paliek skaidrs, ka nu nepieklājas tik jaukai būtnei kā tu dzīvot istabā ar tādiem griestiem… (un tas ir tikai sākums ;o( ) vēl dažas saprāta dzirkstis (ko tautā sauc par slinkumu) tiek noslāpētas un tad tu jūti, ka vēl drusciņ un tu atkal iekulsies tajās nepatikšanās, ko sauc par remontu…
Un tad tu sāc prātuļot… nu nav tas prāta darbs visu atvaļinājumu veltīt remontam… nu tapešu līmēšana… tas vēl tā - prieka pēc… bet balsināšana… tad jau jāsāk tagad… un vislabāk Jānos…
Es jau tagad esmu nogurusi no domām vien…
Rīt jābrauc ievērtēt materiālus un žalūzijas… es esmu sev apnikusi ;o)) |
