Laikam palieku pļāpīga ;o) Telefona saruna ar māsu, kā vienmēr ievilkās. Beigās pat aizmirsām galveno iemeslu – māšuks šodien bija piedzimis, tas jau pats pēc sevis ir apsveicams fakts. Pēc tam, kad izteicu savu prieku par to, ka viņa man vispār ir, sākām pārcilāt ikdienišķās probas:
-piedāvāju pievākt Raini no mana grāmatu plaukta. Jams aizņem savu metru un nedomāju, ka man jebkad būs vēlme lasīt atlikušos 70 cm. Viņa ierēca – kas tev viņu skolā tagad lasīs? Nu ja vien, kāds savā starpā saderēs …
-sarunāju, ka pievāks pie reizes arī mazulīti, nu kad es tikšu pie jauna braucamā. Palika priecīgi domīga ;o)
-ieminējos, ka līdz ar to, ka diez vai šogad kaut kut ārpus LV tiks braukts, varētu uztaisīt remontu viesistabā( tos bilžukus tiešām vairs nav kur karināt). Jama sāka uzreiz kalt plānus, toņus, materiālus… ha –gēni!!! Un tad viņa man piesauca sienas gāšanu. Nē nu kas par štelli! Visiem ir tendence izgāzt kādu no manām virtuves sienām. Ja Tantuks vēlējās gāzt sienu starp virtuvi un viesistabu, tad šis variants man patika labāk - starp virtuvi un koridoru! Arī nav nesošā… tikai viens kontakts, koridors paliek gaišāks un pati doma ne tik ikdienišķa ;o)) Tā ! Atkal uguns pakulās – bet man šis variants patīk. Jau patīk. Nē nu sienas gāšanu es droši vien šogad nepavilkšu, bet sapņot jau var sākt ;o))
???Cik maksā izgāzt vienu sienu??? Projektu liekas arī ir jāapstiprina? mmm? |
