| Drausmīgi gribās pazust… nu uz laiciņu … kaut uz brīdi. Nu drīkst taču, vai ne? Mazulītei no rīta knapi “pieleca” ko es no viņas gribu… nosprauslājās un apstājoties uz katra krustojuma aizvilkās uz darbu. Un tas tikai pie mīnus septiņiem. Apollo šonakt sola jau – sešpadsmit. Man riebjas šī ziema… ;o( galvenais pēc pāris dienām jau mīnus seši un vai tāpēc maz ir jēga sīko likt garažā?… kaut gan kā lai to ņem, varbūt tad vismaz atsals un sāks vērties aizmugurējās durvis? … Kā man tas ir apnicis! Izrāvos uz brīdi no darba un izlaidu kādus 17 km ātrumā, bet vai tas no rīta ko mainīs? Mmmm?! Un kas pārsteidza, kā ieliku ātrumā, jau uz pirmā km sākā darboties krāsniņa!!! Nē es nojautu , ka tāda tur ir, un pat apmērām zināju kurā vietā, vienkārši jau biju aizmirsusi par tās eksistenci ;o) Nu ja… Kas tur vēl. Brāļuks galīgi izlaidies un palicis nekaunīgs… bet tā kā esot slims, pēriens izpalika… ;o) Un vispār, iru pikta, jo nezinu kāpēc… Vienkārši nevaru izdomāt kādu daudz maz iedzīgu iemeslu… varbūt kāds ziedosies un ļaus jaukai dāmai izlaist tvaiku?… |
