fadu - September 15th, 2004

Time:

02:00 pm

Viss sākās pēc bankas apmeklējuma …
…Es vienkārši pabāzu galvu tai kabinetā un kautri jautāju, vai te nav kāda, kas mani vēlētos glābt?… neko vairāk …;o(
Pēc piecām, minūtēm jau atrados zobu ārsta krēslā un man pa muti rakņājās divi pāri maigu roku…;o( Viņas tur plosījās, kā pa savu kabatu, izrīkojās pēc sava prāta , sprauda iekšā kaut kādas aizdomīgas pariktes un vienlaikus … apsprieda kurā vietā kurai mašīnai ir jālej logu mazgājamais šķidrums. ( Par šķidrumu man bija savs viedoklis, bet mani neviens neprasīja un jau tādēļ jutos aizvainota un noniecināta …;o( - mani vienkārši nelaida pie vārda! Un manā gadījumā tas ir … nu jūs varai iedomāties …)
…Man bija sajūta, ka ar mani dara ko nelāgu, pie tam grupveida!… mēģināju atcerēties visus ar to iespējami saistītus pantus… un tad manā mutē iebāza kādu starojošu objektu un es sapratu, ka man jāpatur savas domas pie sevis…Tas daikts vienā mirklī padarīja mutes dobumu sausu… pārbijos nepajokam, likās ka nu sāks lobīties āda… ( atcerējos mammuci, kura savā laikā mācīja nebāzt mutē nekādus svešķermeņus ;o(((… )
…Sastingu… un tad viss bija galā …
Automātiski prasīju:
-Cik es esmu jums parādā?
_Astoņi lati…
Vēru vaļā maku… Naudas nebija …;o( Nē, protams, bija pusotra simta eiro, bet nebiju pārliecināta , ka šīs naudas vienības kādu šeit interesētu…;o(
Pie velna! Dāmas smaidīja, nekas – nav nekādas steigas…. Izgāzu ārā visu somas saturu … Jūs neticēsiet, kur es atradu to sasodītos 20 latus !! Cilvēks skaidrā prātā tur naudu netur!!
…Viegli apdullusi gāju pa ielu… Organisms brēca pēc pozitīvām emocijām… Tādēļ vēru vaļā pirmās veikala durvis , kas gadījās ceļā… Grozs lēnām piepildījās…
Kad mans skatiens apstājās uz ķīniešu nūjiņu komplekta… es sapratu, ka vajag tīties, jo process paliek nekontrolējams…
Te nu es esmu…;o(

P.S. Tas rieksts man izmaksāja astoņus latus, Tieši tāpat kā katra no tām trim košļenēm…Ar steigu jāmaina ēdienu karte .;o(((

comments: 28 comments or Leave a comment