fadu - June 20th, 2004

Time:

01:26 pm

;o) ar vienu dienu miera mammucim pietika. ;o) Visam ir savas robežas un bērna patstāvībai arī!... Notarkšķēja telefons. -" braucam uz dārzu, gaidu pēc kādām 15 min.."
Nekas nemainās šai pasaulē...;o( Vienkārši visu iesākto metam pie malas( tam vairs šodien nav nekādas nozīmes) un kāju pa pederi... Kas tai dārzā darāms, cik ilgi?... netiek ispausts.

comments: 40 comments or Leave a comment

Time:

09:48 pm

:o)))) Ir patīkami, ka pasaulē pastāv konstantas vērtības. Un tu jau iepriekš vari ar to rēķināties…
Nu ja, jūs smiesieties, es atkal par to veco labo svētdienas vakara baudu putu vannā. Tas ir mans laiks…
Un ir atkal tādas konstantas lietas, kuras nav iespējams novērst. ;o)))))) Protams, vecais labais telefona zvans……es kārtējo reizi ar šausmām sapratu – klausule aizmirsta guļamistabā (…te es izlamājos…)
Izejas nebija… Un atkal , kā kuro reizi es stāvu istabas vidū un domāju, cik pikanti tas droši vien izskatās no malas…Nekas, nu nekas nemainās šai pasaulē. Kā tas Zālamans teica…”un arī TAS jau bija…”.
Otrā galā mammucis. Tādā garlaikotā tonī:
M.-Nu labvakar… Ko darām?
E.-Ko gan es varu darīt? Mazgājos vannā. Bet tagad stāvu istabas vidū ziepēs… (nekādas reakcijas)
M.-A! Nu ja… Es par to LA vārdadienu. Tātad mēs ejam parīt…
(nometu klausuli)
Sēžu vannā un galvā jaucās domas. Nez, vai atkal būs apvainojusies? Un tā “vārda diena”. Vai par to jau netika plaši un gari izrunāts dienas gaitā? Viss par tukšo…
* zināšanai – “LA vārdadiena” – pensionāru tusiņš. Visiem “sīčiem” jau izdevās atkratīties, un tikai man …;o((( Man pa pienākumu tiek uzvelts puķu un dāvanu iegāde, tantuku savākšana un nogādāšana atpakaļ pie vietas.
**Vai tas murgs kādreiz beigsies.

comments: 51 comments or Leave a comment