Pacietībai bija pienācis gals. Iebraucu tai SIA, lai pateiktu visu, ko par to domāju un skaidri un gaiši uzprasīju – vai man vēl ir kāda cerība tikt pie palodzēm… Viens zvans… un šīs problēmas risināšanai liekas tika mestas visas rezerves.
Piebrauca trīs mašīnas. Veču kā biezs…vismaz kādi pieci. Atkal sākās dzīvokļa demolēšana. Drausmīgi gribēju tai procesā piedalīties…
Tad vienu brīdi apstājos… Kaut kas sirreālistisks strāvoja tai visā…Nu protams! Manā guļamistabā nekad nav bijis tik daudz vīriešu…reizē ;o))))
Tagad kad viss nu galā, mani nomoka doma. Kas tad izraisīja tik enerģisku rosīšanos? Vai tiešām tas skatiens bija tik drūms?… rīt noteikti jāaiziet pie kosmetologa, lai iztaisa uzacu korekciju ..;o( |
