fadu - May 2nd, 2004
|
| ||||
No rīta kāds maigi noglāstīja manu vaigu un es pamodos. Tā bija saule. Mēs uzsmaidījām viena otrai un tāda dīvaina nenovēršamas laimes priekšnojauta… Kādu brīdi vēl jaucos pa māju, bet kaut kas nemitīgi sauca tur…ārā… Izskrēju un tad es VIŅU ieraudzīju. Tas bija ķirsis pie mājas stūra, kas uzziedēja pa nakti. Viņš bija perfekts! Viņš to zināja. Viņš staroja. Un līdz ar viņu visa pasaule. Sapratu ko saule man gribēja pačukstēt no rīta… laime ir nenovēršama. ;o))) | ||||
comments: 16 comments or Leave a comment |
fadu - May 2nd, 2004
|